Ja piena zobi tiek priekšlaicīgi zaudēti


Piena zobi bērniem šķiļas jau pirmajā dzīves gadā. Apmēram 5 – 6 gadu vecumā tie sāk mainīties uz pastāvīgajiem jeb parādās tā saucamais maiņas sakodiens.

Vairumā gadījumu pirmie zobi izkrīt dabiski bez iejaukšanās.

Attīstoties pastāvīgā jeb kaula zoba saknei pieaug spiediens uz piena zoba sakni veicinot tā rezorbciju jeb uzsūkšanos un gala rezultātā kronis kļūst kustīgs un izkrīt, tādēļ daļa vecāku pat nenojauš, ka piena zobiem ir saknes.

Piena zobi ir ļoti svarīgi patreizējam un nākotnes pastāvīgajam sakodienam. Viņi liek pamatus normālai žokļa kaulu un muskuļu attīstībai.

Tāpēc piena zobu agrīna zaudēšana var veicināt nepareiza sakodiena attīstību. Parādoties ilgstoši brīvai vietai blakus stāvošiem zobiem ir tendence sagāzties uz atbrīvojušos vietu, tādēļ neatstājot šķilšanās ceļu pastāvīgajam zobam.

Savukārt patstāvīgais zobs dēļ radušās situācijas var šķilties sarotējis un sagāzies.

 

Indikācijas piena zobu izraušanai bērniem:

  1. Dziļš karies, kas skāris zoba sakņu kanāla nervu, radot tā un apkārtesošo audu iekaisumu (periodontīts). Tādā situācijā zobs tiek izņemts, lai iekaisuma process neskartu pastāvīgo zobu.
  2. Vecākiem jāņem vērā, ka piena zobu karies attīstās ļoti strauji, straujāk nekā pastāvīgajos zobos, tāpēc nepieciešams regulāri apmeklēt, gan zobārstu, gan higiēnistu.
  3. Piena zobs ilgstoši kustas, bet nekrīt ārā, tādejādi traucējot pastāvīgajam zobam šķilties.
  4. Iekaisuma procesi vai jaunveidojumi, kas radušies traumas, nepareizas ārstēšanas vai infekcijas iekļūšanas rezultātā.
  5. Zoba trauma, kas gūta, piemēram, kritiena rezultātā. Nolūzis gabals, izveidojusies plaisa vai saknes lūzums
  6. Pēc ortodonta ieteikuma, lai veicinātu pareiza sakodiena attīstību.

Gadījumā, kad zobu ir skāris dziļš kariess, bet līdz tā izkrišanai vēl ir jānogaida krietns laiks, tiek pieņemts lēmums uzstādīt kroni, lai pasargātu un nostiprinātu atlikušos zoba audus.

Ja piena zobs tomēr ir zaudēts, tad no finansiālām izmaksām nākotnē var paglābt uzcementējama aparatūra vietas noturēšanai vai platīte.

Zobu šķilšanās laiks

Bērna attīstība lielā mērā ir saistīta ar katra bērna individuālajām īpatnībām un katram pastāvīgo zobu šķilšanās laiks var būt atšķirīgs, bet vecākiem palīdzēt orientēties un sekot līdz zobu maiņas procesam var vidējie pastāvīgo zobu šķilšanās vecumi.

 

Augšžoklis
1. Centrālie incisīvi (vidējie priekšzobi) 7-8 g.v.
2. Centrālie incisīvi (vidējie priekšzobi) 7-8 g.v.
3. Laterālie incisīvi (otrie priekšzobi) 8-9 g.v.
4. Kanīni (acu zobi) 11-12 g.v
5. Pirmais mazais dzeroklis 10-11 g.v.
6. Otrais mazais dzeroklis 10-12 g.v.
7. Pirmie molāri (pirmais lielais dzeroklis) 6-7 g.v.
8. Otrie molāri (otrais lielais dzeroklis) 12-13 g.v.
9. Trešais molārs (gudrības zobs) 17-21 g.v.

 

Apakšžoklis
1. Centrālie incisīvi (vidējie priekšzobi) 6-7 g.v.
2. Laterālie incisīvi (otrie priekšzobi) 7- 8 g.v     .
3. Kanīni (acu zobi) 9-10 g.v
4. Pirmais mazais dzeroklis 10-12 g.v.
5. Otrais mazais dzeroklis 11-12 g.v.
6. Pirmie molāri (pirmais lielais dzeroklis) 6-7 g.v. 6-7 g.v.
7. Otrie molāri (otrais lielais dzeroklis) 11-13 g.v.
8. Trešais molārs (gudrības zobs) 17-21 g.v

 

Kas var palīdzēt saglabāt ilgstošu piena zobu veselību?

  1. Regulāra higiēna mājas apstākļos un noteikti profesionāla higiēna zobārsta vai zobu higiēnista kabinetā (no 3. g.v)
  2. Ierobežota saldumu un saldu dzērienu lietošana.
  3. Regulāra cietu augļu un dārzeņu lietošana uzturā, tādi kā burkāni, āboli u.c. Viņi ļoti labi mehāniski notīra aplikumu, kā arī palīdz attīstīties žokļa kauliem un muskuļiem.
  4. Pietiekama kalcija un fluora uzņemšana ar pārtiku (piena produkti, mandeles, zivs, jūras produkti, valrieksti)
  5. Regulāras profilaktiska pārbaude pie zobārsta.