Sabiedrībā virmo uzskats, ka pirmais ko pamana pirmās tikšanās laikā ir acis, bet pētījumi liecina, ka tieši smaids ir tas, ko pamana pirmo. Pat viena zoba zaudējums rada pietiekami lielu diskomfortu. Īpaši, ja tas ir viens no priekšzobiem. Tādā gadījumā smaids uzreiz kļūst nepievilcīgs un rodas negatīvs priekštats par cilvēku. Parādās dikcijas grūtības, pašvērtējuma pazemināšanās un kautrības pieaugums. Ja zobs iztrūkst ārpus smaida līnijas, tad bieži vien pacients pieņem kļūdainu lēmumu to neaizvietot un atstāt “visu kā ir” ar domu, ka viņu tā pat neviens neredzēs. Pa to laiku blakus stāvošie “kaimiņi” sāks gāzties uz atbrīvojošos vietu, radot spraugas savā starpā un mainot sakodiena pareizumu.
Arī pretī stāvošais zobs jeb antagonists būdams “brīvībā” un nesajūtot atbalstu no pretī esošā žokļa sāk meklēt pierasto balstu un jau pēc gada var manāmi izvilkties uz āru kļūstot garāks par saviem blakus rindā stāvošajiem “kaimiņiem”, kas nākotnē var apgrūtināt protezēšanu. Galu galā zoba iztrūkums rada grūtības sagremot ēdienu dēļ kā var rasties kuņģa – zarnu trakta slimības. Zobu nobīdes rezultātā pieaug kariesa attīstības risks – paaugstināta slodze, berze ar blakus esošajiem zobiem. Iespējami arī lūzumi īpaši gadījumos, jo zaudēta zoba vietā tā slodzi uzņemas blakus stāvoši nedzīvi zobi. Ilgstoša zobu trūkuma dēļ rodas alveolārā kaula atrofija – kaula valnis kļūst zemāks un plānāks, un dažreiz praktiski pazūd. Kaula apjoms ir svarīgs, ja nākotnē tiek plānots ievietot implantu, tāpēc ar to nevajadzētu kavēties. Ja tomēr kādu apstākļu dēļ nav izdevies laicīgi ievietot implantu, tad jārēķinās ar to, ka pirms implanta ievietošanas būs nepaciešama papildus manipulācija, lai palielinātu kaulaudu apjomu.
Ko darīt?
Viennozīmīgi nav ieteicams atstāt ilgstošu tukšumu zobu rindā. Jo ilgāk iztrūkst zobs, jo vairāk resursu prasīs viņu atjaunot: darba apjoms un nepieciešamo vizīšu skaits pie speciālistiem, papildus izdevumi kā arī papildus manipulācijas, bez kurām sākotnēji varētu iztikt! Ieteicams ķerties pie zoba aizvietošanas uzreiz pēc zoba zaudēšanas. Pirmais solis pretī veselam un skaistam smaidam būtu konsultācija, kas iekļauj sevī vispārējo mutes dobuma stāvokļa novērtējumu, nepieciešamos rentgenoloģiskos izmeklējumus un ārstēšanas plāna sastādīšanu. Ir vairāki varianti aizvietot vienu zaudēto zobu – izņemama protēze, tilts vai jau minētais implants. Gadījumā, ja tiek izlemts par labu implantam, zobārsts izraksta nosūtījumu uz 3D-rentgenoloģisko izmeklējumu.
