Ja regulāri jūtamas asas, dūrienam līdzīgas sāpes, piemēram, dzerot karstus vai aukstus dzērienus, ir pienācis laiks apmeklēt zobārstu. Dažreiz zobu jutīgums var parādīties arī, piemēram, no saldskābiem ēdieniem vai pat auksta gaisa.

Zobu emalja ir ciets, aizsargājošs slānis, kas pasargā zobu un nervu galus tajā. Kad emaljas slānis ir plāns, nervu gali nav aizsargāti no ārējās ietekmes un asi reaģē uz jebkādu kairinājumu. Ja zobi ir jutīgi, iespējams, daļa no emaljas ir nodilusi. Lai novērstu vai apturētu šos bojājumus, jāievēro daži pamatnosacījumi un jānovērš riska faktori.

Neberz zobus pārāk stipri!

Emaljai var kaitēt nepareiza zobu tīrīšanas tehnika, tāpēc var veidoties zoba kakliņa emaljas nodilums jeb tā saucamais ķīļveida defekts. Piemēram, tīrot zobus no vienas puses uz otru ar spēcīgu horizontāli vērstu kustību, var ātrāk atkāpties smaganas, atklājot ārējai ietekmei īpaši jutīgu zoba daļu. Taču tieši jutīgajiem zobiem ir svarīga kārtīga mutes dobuma higiēna. Lai emalja būtu tīra un stipra, ieteicams izmantot vienkāršu, maigu (soft) zobu birsti un tīrīt 45 grādu leņķī pret smaganām, slaukošām kustībām.

Izvairies no skābinātiem un saldinātiem ēdieniem un dzērieniem.

Gāzēti dzērieni, lipīgās konfektes, ogļhidrāti ar augstu cukura saturu - šiem kārumiem ir negatīva ietekme uz emalju.

Pārliecinies, vai miegā negriez zobus.

Laika gaitā zobu griešana jeb bruksisms rada emaljas nodilumu. Dažreiz stresa novēršana var apturēt vai ievērojami mazināt šo problēmu. Ja tas nelīdz, zobārsts var izgatavot zobu kapi.

Paņem pauzi zobu balināšanā.

Mēģinot iegūt pērļu baltus zobus var iedzīvoties jutībā. Par laimi, jutīgums, ko izraisa

balināšana, parasti ir īslaicīgs. Tāpat jāuzmanās no baltinošām zobu pastām, kas ir abrazīvas

un var kaitēt zoba emaljai.

Smaganām ir novecošanās pazīmes - tās atkāpjas no zobiem un atklāj zobu saknes. Saknēm nav emaljas, kas tās aizsargātu, tāpēc tās ir daudz jutīgākas nekā pārējais zobs, tomēr smaganu atkāpšanās var liecināt arī par kādu smaganu slimību. Tomēr jutīguma iemesls bieži ir ieplaisājis zobs vai novecojusi plombe. Aizlaužot zobu, tas var ieplīst līdz pat saknei un zobs var sākt reaģēt uz aukstumu. No zoba bojājuma dziļuma būs atkarīgs tas, kā to varēs izārstēt.

Kad ir atrasts problēmas cēlonis un uzsākta ārstēšana, zobārsts var piemeklēt atbilstošu kopšanas režīmu un līdzekļus, kas palīdzētu tikt galā ar simptomātiku. Populārākie veidi ir zobu pasta jutīgiem zobiem, fluora gela aplikācijas mājas apstākļos vai Tiefenfluorid lakas aplikācija pie higiēnista, zobu kape, ja tos miegā griez.

Konsultējies ar savu zobārstu vai zobu higiēnistu.