“Šī profesija noteikti ir aicinājums, kurš jāsadzird un to nepieciešams atpazīt”, par savu izvēli stāsta Dr. Zanda Meldere. “Domāju, ka virzīties šajā virzienā veicināja bērnībā piedzīvotais - apkārt bija daudz suņi, kaķi, vecvecākiem bija arī mājlopi, kas mācīja izturēties pret tiem kā pret ģimenes locekļiem, tie tika ārstēti, ja kaut kas bija nepieciešams. Mana krustmāte Anita bija veterinārārsts, tāpēc dzīvnieku aprūpe bija ierasta lieta. Tas iemācīja rūpēties par tiem, kuri nevar paši pateikt kas sāp, nevar izstāstīt, kas noticis.”
Lasīt tālāk...