“Šī profesija noteikti ir aicinājums, kurš jāsadzird un to nepieciešams atpazīt”, par savu izvēli stāsta Dr. Zanda Meldere. “Domāju, ka virzīties šajā virzienā veicināja bērnībā piedzīvotais - apkārt bija daudz suņi, kaķi, vecvecākiem bija arī mājlopi, kas mācīja izturēties pret tiem kā pret ģimenes locekļiem, tie tika ārstēti, ja kaut kas bija nepieciešams. Mana krustmāte Anita bija veterinārārsts, tāpēc dzīvnieku aprūpe bija ierasta lieta. Tas iemācīja rūpēties par tiem, kuri nevar paši pateikt kas sāp, nevar izstāstīt, kas noticis.”
Dr. Zanda Meldere atklāj, ka būdama vēl maza, pati saskarusies ar asām zobu sāpēm un neveiksmīgiem zobārsta apmeklējumiem: “Bailes no zobārsta bija nepārvaramas, tāpēc es ļoti labi saprotu cilvēkus, kam vizītes sagādā lielu stresu un diskomfortu. Domāju, ka mana negatīvā pieredze zobārsta krēslā man ļoti palīdz darbā ar pacientiem nu jau vairāk kā 5 gadu garumā.”
Vidusskolas gados Dr. Melderei interesi par medicīnas studijām radīja arī mana māsa Edīte, kura ir anesteziologs: “Redzēju, cik smagi viņa mācījās, sapratu, ka studijas var būt arī aizraujošas. Viņa man bija viens no cilvēkiem, kas iedvesmoja virzīties šajā jomā.”
Par atpūtu Dr. Meldere stāsta aizrautīgi: “…tā var būt laba grāmata, filma vai vingrošana. Ļoti patīk gatavot ēst, tur izpaužas gan radošā domāšana, improvizācija, gan arī kvalitatīva laika pavadīšana. Domāju, ka mums ir ko mācīties no spāņu un itāļu kultūras slow food kontekstā. Jābauda gan gatavošanas, gan baudīšanas process. Kā arī atpūtu gūstu pavadot laiku ar ģimeni.”
